Vērtējums:
Publicēts: 26.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 1.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 2.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 3.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 4.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 5.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 6.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 7.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 8.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 9.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 10.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 11.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 12.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 13.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 14.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 15.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 16.
  • Referāts 'Tautas krātais folkloras mantojums ', 17.
Darba fragmentsAizvērt

Folkloras teicēji un sludinātāji šodien.

Laikā, kad tauta tiek masveidā “barota” ar visumā vienveidīgu popkultūras produkciju, kurā garīgās vērtības ieņem visai niecīgu vietu, kā saukli izvirzot seklumu un māksliniecisko vērtību trūkumu, folklora ir tā, kas spēji izceļas uz kopējā fona ar savu vienkāršību taču nebūt ne seklumu, vienveidību vai plaģiātismu. Kā pirmā būtu jāmin folkloras grupa “Skandenieki”, kura ir pilnībā saglabājusi uzticību senajai folklorai. Protams,savu ievērību jāpievērš arī postfolkloras grupai “Iļģi”. Vēl par folkloras atdzīvināšanu jāpateicas folkroka un vispār Latvijas mūzikas zvaigznēm grupai “Jauns Mēness”. Un pēdējā laikā par visas Latvijas metālistu galveno elku, kuram ievērību piegriezuši arī ārvalstu žurnālisti un mūziķi grupai “Sky forger”.
Pie tā visa gribētos pieminēt kādu grupu kas ir folk-tehno grupa, kura pierādīja to, ka ar folkloru var radīt arī mūziku, lai nopelnītu naudu, un to ka citādi pasniegta arī folklora var būt sekla un bezgaumīga.
Protams, ir vēl daudz citu folkloras slavinātāju, kuri darbojas šodien un aizpilda zināmu daļu no Latvijas mūzikas tirgus, taču apskatīšu tikai nozīmīgākās. Gribētos jau arī pieminēt visu Latviju pāršalkušās “Suitu sievas”, kuras jebkuru var apdziedāt tā, ka cilvēki kā apstulbuši stundām ilgi vēro vairākas sievas, kuras ar veiklu valodu un seniem meldiņiem apdzied vienu vai otru cilvēku vai parādību, taču šeit folklora tiek izmantota, kā ierocis lai izrādītos citu priekšā, protams, nenoliegšu, ka senatnē arī cilvēki ir apdziedājuši viens otru, taču šoreiz vēlos parādīt cilvēkus, kuri ar folkloras palīdzību mēģina patiešām panākt to lai, cilvēki viņos ieklausoties dzirdētu mākslu un nevis tukšas runas, kuras radītas ar mērķi iegūt naudu un kļūt populāriem.
Folkloras kustība Latvijā sākās 80-to gadu sākumā, tajā laikā tā bija vairāk politiska nozīme, un spēlēšanai un dziedāšanai līdzi nāca arī interese par Latvijas vēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju un mitoloģiju. Visi šie temati komunisma laikā bija daļēji aizliegti un tādēļ noklusēti. Folkloras ansambļi tajā laikā bija savas tautas kultūras un izziņas studiju centri.11 Tālāk paskatīšu folkloras grupas atsevišķi.

Autora komentārsAtvērt
Atlants