Vēl joprojām mūsdienu rietumu sabiedrības vadošie vēsturnieki un domātāji nevar pilnība sniegt racionālu atbildi uz Otrā Pasaules kara pastrādātām briesmām. Masās dzīvo pārliecība, ka pie visām nacistiskās Vācijas kara noziegumiem ir vainojams Hitlers, taču šinī gadījumā viens cilvēks nevar būt vainīgs pie tik graujošām necilvēciskām darbībām, kuri notika gan Vācijā, gan ārpus tās. Angļu dzejnieks Džons Miltons reiz ir teicis: „Pie tirāna noziegumiem vainīgs ir ne vien tirāns, bet arī šī tirāna kalps.” Vienā no žurnāla GEO numuriem raksts, ar interesantu nosaukumu: „Kā cilvēks kļūst par slepkavu” tika veltīts izprašanai: kas bija Hitlers un kas bija viņa tauta. Vēsturnieks Fišers Frics raksta, ka Hitlers nebija nejaušība. Šāds enerģijas, gribas un kaislību vulkāns nav iedomājams bez sabiedriski sociālajiem apstākļiem un valsts ideālās situācijas Vācijas impērijā un Veimāras republikā. Katrā ziņā Hitlers nedz ieradās no elles, nedz arī nokāpa no debesīm, viņš kopā ar savu idejisko pasauli ir Vācijas 19. un 20.gs. vēstures neatņemama sastāvdaļa, kas veidota, balstoties uz idejiskām pārliecībām par rases tīrību un diženumu, un, kā ļauj secināt esejas analizētais materiāls, tad šinī domu ārprātā aktīvu līdzdalību izrādīja netikai vācu zemes pārstāvji. …
