Matemātika ir zinātnes nozare, kurā pēta skaitļu, formu un lielumu attiecības un to simboliku aprakstu, kā arī kvantitatīvās operācijas un kvantitatīvo problēmu risināšanu. Matemātika izzina dabu, sabiedrību un domāšanu, veidojot abstraktus modeļus un pētot tos ar precizitāti līdz izomorfismam. To uzbūvē svarīga nozīme ir lietotajiem loģikas līdzekļiem, galvenokārt pierādījumiem. Nozīmīgākās matemātikas nozares ir algebra, ģeometrija, matemātiskā analīze, nozīmīgākās robežnozares – teorētiskā fizika un teorētiskā datorzinātne. Atsevišķas nozares ir elementārā, augstākā, lietišķā un skaitļošanas matemātika.1
Senās kultūras valstis Grieķija, Babilonija, Ēģipte devušas pirmos mums zināmos matemātiķus - Taless, Pitagors, Eiklīds, Arhimēds, Herons ir vieni no pirmajiem, kas likuši pamatus elementārajai matemātikai.
Līdz 17. gadsimta vidum matemātika pētīja galvenokārt skaitļus un ģeometriskas figūras. 17. gadsimtā sākās strauja matemātikas attīstība, izmantojot mainīgā lieluma un funkcijas jēdzienus. Par atsevišķām matemātikas nozarēm izveidojās variāciju rēķini, diferenciālģeometrija, varbūtību teorija, skaitļu teorija, kombinatorika. …
