Šis nenoliedzami kolorītais Čaka veidols – ņirdzīgais tradicionālo vērtību noliedzējs, “ielas zēns” – tad arī bija vispazīstamākais līdz 30.gadu vidum, tāds tas ir vēl mūsdienās.
Čaks drīzāk ļāvās laika ritumam, gan to lieliski izjuzdams; viņš bija “iekšā” savā laikā. Viņa grāmatas – “Sirds uz trotuāra” un “Es un šis laiks” (1928), “Pasaules krogs” un “Apašs frakā” (1929). Tiem sekoja pirmais plašākais dzejoļu kopojums “Mana paradīze”; līdztekus tapa Čaka pirmās poēmas – “Poēma par ormani” un “”Umurkumurs”. Mazliet nosacīti to varētu dēvēt par Čaka daiļrades pirmo posmu, kas cieši saistīts ar 20.gadiem raksturīgo ekspresionismu un “pilsētas dzeju”.…
