Mākslas morfoloģijas kategorijas veido mākslas veidu, paveidu, žanru, mākslas veidu mijiedarbības un sintēzes analīzes aparātu. Šīs kategorijas morfoloģiskais aspekts ir skatīts sistemātiskā kompleksā. Tas visus mākslas veidus, paveidus un žanrus aplūko noteiktā to specifikā un vienlaikus morfoloģiski sistēmiskā skatījumā, kā arī pēta mākslas veidu mijiedarbes un sintēzes daudzveidīgās izpausmes un likumsakarības.
Grupēšanas pamatprincipi tiek pamatoti ar estētikas klasifikācijas likumu par māksliniecisko daiļradi (būtiskas un nepieciešamas radīšanas, pastāvēšanas un māksliniecisko darbu sociālās funkcionēšanas procesa saites un attieksme; mākslas morfoloģijas, ontoloģijas un gnozeoloģijas likumi). [ 7 ]
Mākslinieciskā daiļrade norit tēlainās domāšanas formā un realizējas ar piemītošu veidu, paveidu, žanru mākslas darbu noteiktību, kas īstenojas materiāla priekšmeta – zīmes kvalitātē, kurš kultūras un tradīciju laukā, publiskos uzskatos un interesēs atklāj savas estētiski idejiskās un sociāli darbīgās īpašības. [ 7 ]
Māksla ir humānistiski orientēta un tiecās caur “baudīšanas efektu” apstiprināt personību tās pašvērtējuma ziņā un caur sabiedriski audzinošu funkciju – socializēt cilvēku (pievīt viņam sabiedriski nozīmīgas īpašības). [ 7 ] …
