Krievijas un Baltijas attiecību vēstures attīstība pagājušā gadsimtā ir bijusi sarežģīta un arī patlaban aktuāla, jo Baltijas valstis Krievijas imperiālisma tieksmju un Padomju Savienības okupācijas dēļ pieredzēja gan sovjetizāciju, gan tā sabrukumu 90. gados. Neskatoties uz vēstures gaitu Baltijas valstis kā post-komunistiskā telpa ir saglabājusi daļu no padomju mantojuma. Nosakot, ka Baltijas reģions atgūs neatkarību, tika veidotas izteikti nacionālas valstis, kas balstīja savus pārvaldes principus nacionālos principos. Krievija, vēloties saglabāt savu ietekmes sfēru Baltijas reģionā, asi ir vērsusies tieši pret Igaunijas un Latvijas politiku krievu kā nacionālās minoritātes jautājumā – izdalot gan valodas, kā arī to tiesību problemātiku.
Baltijas valstu nacionālā identitāte ir veidojusi šo valstu gan iekšpolitiku, gan ārpolitiku pilsonības jautājumos. Nacionālo valstu etniskais sastāvs ir ietekmējis Baltijas valstu politiku attiecībā pret Krieviju, kā arī iespēju savu nostāju šajos jautājumos pozicionēt arī ES. Krievijas nācijas pārstāvji, kuri pastāvīgi uzturas Baltijas valstīs kopš neatkarības atgūšanas, kā arī nav vēlējusies integrēties tās sabiedrībā un pieņemt attiecīgās valsts pilsonību, rada dažādas pretrunas politiskajos mērķos. Šīs pretrunas tiek izpaustas gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski – krievu nācijas pārstāvji ne tikai vēlas saglabāt savu identitāti un kultūru, bet arī saglabāt ietekmi, kā arī tiesības izlemt par valsts politisko attīstību – piedalīšanās vēlēšanās, referendumos. …
