Cinu dinastijas kundzība Ķīnā
17. gs. 20. gados Ķīnā sākās spēcīga zemnieku kustība, kas vēlāk pārauga vispārējos nemieros. Sacelšanās pamazām aptvēra Ķīnas teritorijas lielāko daļu. Centrālā valdība Pekinā atradās grūtā stāvoklī, jo tās karaspēks valsts ziemeļos izcīnīja smagas kaujas ar mandžūru kareivīgajām ciltīm. Pret zemniekiem nosūtītais karaspēks bieži pārgāja Pekinu. Par imperatoru pasludinātais zemnieku vadonis piedāvāja Ķīnas karaspēka pavēlniekam vienoties par kopīgu rīcību pret mandžūriem. Tomēr armijas komandieris atteicās to darīt un kopā ar mandžūriem sāka karadarbību pret zemnieku karaspēka vienībām. Niknās cīņās mandžūri apspieda sacelšanos un nodibināja savu varu Ķīnā. Pie varas nāca mandžūru Cinu dinastija. Ķīniešu vīriešiem par paklausības zīmi vajadzēja noskūt daļu matus, bet pakausī matus sapīt garā bizē. Zemnieku materiālais stāvoklis kļuva vēl smagāks, jo tie nonāca ne tikai ķīniešu, bet arī mandžūru feodāļu varā. Lielākā daļa ražās ķīniešiem bija jānomaksā nodokļus valstij un feodāļiem.…
