Pretstatā sengrieķu natūrfilosofijai, kas tiecās izzināt pasauli, rast atbildes un jautājumiem par tās pirmpamatiem, uzbūvi, formu un tapšanas principiem, sofistu uzmanības centrā nonāk cits problēmu loks- cilvēka dvēseles un izzinošās aktivitātes problēmas. Galvenās tēmas, kas saistās ar sofistiku, ir cilvēks, tā politika, ētika, audzināšana, reliģija, valoda, literatūra, izziņa.
Sofisti noraida vecās, ar aristokrātiju saistītās tikumības normas, cenšoties rast kaut ko jaunu, kas atbilstu tā laika cilvēka garam. Vārds „sofists” pats par sevi nenozīmē neko sliktu, tieši pretēji, tas nozīmē- gudrais, gudrības skolotājs. …
