Bizantijas izcelšanās
Bizantijas nosaukums cēlies no senas Mazāzijas pilsētas nosaukuma, uz kuru 330.g. Romas imperators Konstantīns Lielais pārcēla impērijas galvaspilsētu, nosaukdams to savā vārdā. Galvenā Bizantijas valoda bija grieķu valoda, lai gan bija izplatītas arī latīņu, koptu, armēņu un citas tuvējo reģionu valodas.
Neskatoties uz to, ka Bizantija faktiski aptvēra mūsdienu Turcijas rietumu daļu, Balkānu pussalu, Sīriju, Jordāniju, Izraēlu, Libānu, Kipru, Ēģipti un Lībijas austrumu daļu, tās imperatori arī Rietumromu turpināja uzskatīt par savas impērijas sastāvdaļu. Bizantijas imperatori (grieķu basileus) valdīja bez kādas formālas konstitūcijas. Impērija pakāpeniski veidojās par savdabīgu vēlīnās Romas institūciju, ortodoksālās kristietības (pareizticības) un grieķu valodas un kultūras sintēzi.…
