Latvijas ārlietu dienesta nepilnus trīs gadus ilgo attīstības periodu (1917. – 1919.gadam t.i., no LPNP un tās Ārlietu nodaļas nodibināšanas līdz Latvijas Ārlietu ministrijas izveidošanai) no Latvijas valstiskuma viedokļa var iedalīt divos posmos. Līdz 1918.gada novembrim vēl nevar runāt par Latvijas kā valsts ārpolitisko dienestu. Turklāt, tikai 1918.gada janvāri LPNP deklarēja ideju par neatkarīgas Latvijas Republikas dibināšanu. Pāreju uz ārpolitisko darbinieku valstisku rīkošanos iesāka Anglijas valdības īstenotā Latvijas de facto atzīšana 11.novembri un noslēdza Latvijas valsts proklamēšanas nedēļu vēlāk, kas savukārt ievadīja ārlietu dienesta pārveidi valstiskā struktūrā, aizsākot dienesta darbības un attīstības „valsts posmu”. Bet, vērtējot Latvijas ārlietu dienesta veidošanos ka vairāku organizatorisku faktoru (loģiska un pakāpeniska attīstība, darbinieku iesaistīšanās un pieredzes uzkrāšana, darbības turpināšana un uzsākto ārpolitisko kontaktu nepārtrauktība un pēctecīgums) noteiktu attīstību, 1918.gada novembri nekāds būtisks „pārrāvums” tā attīstībā nav noticis. Tāpēc apskatāmais laika posms vērtējams ka vienots process.…
