Alberta Šveicera darbā paustā problēma ir kultūras noriets. Viņš runā gan par kultūras attīstību, gan par faktoriem, kā, piemēram, humanitātes trūkumu sabiedrībā, kas kultūru nepārtraukti apspiež, apzināti vai neapzināti cenšoties to pazudināt. Īpaši tiek uzsvērta ļoti ierobežotā brīvība, it īpaši lielpilsētu iedzīvotājiem. Laikmetīgais ierobežotais cilvēks ātri vien pazaudēs ne tikai sevi, jo liels šādu indivīdu kopums spēj iznīcināt veselu kultūru. Viņu manāmi satrauc tas, ka cilvēku darbības spēles telpa tiek strauji samazināta ar lielisku piemēru par seno laiku skolotāju un mūsu laikmeta skolotāju. Šobrīd skolotājam nav necik lielas iespējas radoši izpausties, apmācot skolēnus, jo visa viņu darbība soli pa solim ir stingri pakļauta reglamentētajiem noteikumiem un izglītības sniegšanas plānam.…
