Es uzskatu, ka vērtības piemīt mums visiem, tās ir daļa no tā, kas mēs esam. Tomēr tās ir kaut kas vairāk par ātruma pārsniegšanu ceturtdienas rītā, kad kavēju lekcijas. Tās ir mūsos, tomēr ne vienmēr tās ir galvenais mūsu uzvedības, rīcības un attieksmes vadītājs. Vērtības varētu būt atbildīgas par to, kā es jūtos, kad šķērsoju krustojumu pie oranžas gaismas, un droši vien, ja dominējošā vērtība būtu vara, tad izjūtas, pārkāpjot noteikumus, arī būtu patīkamas. Mani neiepriecina noteikumu pārkāpšana, tomēr man sanāk tos pārkāpt, lai gan zinu, ka tas nav pareizi un tas man nesniedz pozitīvas emocijas un gandarījumu.
Noslēgumā esmu priecīga, ka izlasīju šo promocijas darbu, tas lika man aizdomāties par vērtībām, apsvērt savu uzvedību uz ceļa, kā arī lika padomāt par to, kas tad man pašai ir svarīgi, un kas piešķir pozitīvu gaisotni un jēgu manai dzīvei. Varbūt dzīvojot dzīvi balstoties tikai uz savām vērtībām un nekad neejot pretrunā ar tām, varbūt tad cilvēks sasniedz to lielo absolūto laimi, kuru meklējām iepriekšējā seminārā? Tikai kā dzīvot tā, lai nerīkotos pretrunā ar šīm vērtībām, par to man vēl būs jāpadomā.
…
