Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.03.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Paraugs 'Mācību programma', 1.
  • Paraugs 'Mācību programma', 2.
  • Paraugs 'Mācību programma', 3.
  • Paraugs 'Mācību programma', 4.
  • Paraugs 'Mācību programma', 5.
  • Paraugs 'Mācību programma', 6.
  • Paraugs 'Mācību programma', 7.
  • Paraugs 'Mācību programma', 8.
  • Paraugs 'Mācību programma', 9.
  • Paraugs 'Mācību programma', 10.
  • Paraugs 'Mācību programma', 11.
  • Paraugs 'Mācību programma', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Vērtēšana
Formatīvā jeb veidojošā vērtēšana – informē par mācīšanās procesu un ļauj to koriģēt.
Formatīvās vērtēšanas mērķis ir dot iespēju skolēnam noteikt mācību sasniegumus attiecībā pret būtiskākajiem programmā formulētajiem sasniedzamajiem rezultātiem, lai tos uzlabotu. Veicināt skolēnu atbildību un motivāciju, iesaistot viņus vērtēšanas procesā. Veicināt mācību procesa uzlabošanu. Kārtējo vērtēšanu veic mācību procesa laikā. Skolotājs to organizē pēc nepieciešamības. Saturu veido būtiskākie skolēniem sasniedzamie rezultāti (zināšanas, prasmes, attieksmes) temata apguves laikā. Izmantojamas daudzveidīgas vērtēšanas formas: mutvārdu, rakstiskas, praktisku prasmju, kombinētas; individuāla vai kolektīva snieguma; vērtēt iespējams gan ar objektīvi, gan subjektīvi vērtējamiem uzdevumiem. Mācību rezultātu pārbaudīšanai galvenokārt izmanto tādas pašas metodes un paņēmienus kā mācību procesā. Šādas vērtēšanas metodes ir novērošana, saruna, aptauja, darbs ar tekstu, vizualizēšana, eseja, referāts, diskusija, mājas darbs u. tml. Vērtējums ir aprakstošs vai ieskaitīts/neieskaitīts.

Summatīvā jeb apkopojošā vērtēšana – informē par mācību sasniegumiem kursa vai tēmas beigās.
Summatīvās vērtēšanas mērķis ir noteikt skolēna mācību sasniegumus, lai konstatētu apgūtās zināšanas, prasmes un attieksmes vērtējuma izlikšanai. Summatīvās vērtēšanas rezultātus var izmantot arī formatīviem mērķiem (informācijai par mācību mērķu un uzdevumu sasniegšanu, mācību procesā izmantoto metožu izvērtēšanai, lēmuma pieņemšanai par turpmāko darbu). Nobeiguma vērtēšanu veic katra temata noslēgumā, nepieciešamības gadījumā apvienojot nelielus tematus vai apjomīgākos tematus sadalot sīkāk. Var izmantot mācību gada, izglītības pakāpes beigās. Saturu veido skolēniem sasniedzamie rezultāti (zināšanas, prasmes, attieksmes) temata nobeigumā. Skolēniem iespējams savus mācību sasniegumus demonstrēt dažādos izziņas līmeņos. Summatīvās vērtēšanas metodes ir rakstveida, mutvārdu vai kombinēts pārbaudes darbs, pētniecisks darbs, individuāls vai grupas projekts u. tml. Skolotājs vērtē 10 ballu skalā un to dokumentē. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants