Vadīšana jeb menedžments kā teorija ir metožu, principu un ieteikumu kopa, kuras mērķis ir panākt organizācijas labāku, efektīvāku un optimālāku darbību. Vadīšana kā praktiska darbība ir lēmumu pieņemšana un pieņemto lēmumu izpildes nodrošināšana. Tā ir cilvēku darba virzīšana un resursu saskaņošana noteikta mērķa sasniegšanai. Vadīšanas svarīgākās funkcijas ir: Plānošana: mērķu sasniegšana; lēmumu pieņemšana un īstenošana; Organizēšana: resursu sadale; organizācijas struktūras veidošana; Motivēšana: darbinieku stimulēšana, lai tie efektīvāk strādātu organizācijas labā; Kontrole: plānu izpildes uzraudzība; plānu koriģēšana.1
Koordinēšana
Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību darbību saskaņošana, lai sasniegtu organizācijas mērķus. Saskaņošana nepieciešama starp struktūrvienībām, kas atrodas dažādos organizācijas hierarhijas līmeņos. Vertikālā koordinācija, ir kad menedžeris saskaņo darbību starp zemākām apakšvienībām, bet horizontālā - kad menedžeri saskaņo darbību savā starpā. Koordinācija pirms darbības sākuma notiek plānošanas ietvaros, bet to darbības procesā veic menedžeri. Bez menedžeru iejaukšanās var izmantot šādas metodes:
Darbinieku mērķu saskaņošana;
Darbinieku iesaistīšana;
Koordinācijas štāba izveidošana.
Koordinēšanu būtiski ietekmē komunikāciju līdzekļi. Koordinēšanas efektivitāte ir būtiski atkarīga no konkrētās situācijas, no organizācijas ārējiem faktoriem.…
