Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 1.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 2.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 3.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 4.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 5.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 6.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 7.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 8.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 9.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 10.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 11.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 12.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 13.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 14.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 15.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 16.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 17.
  • Referāts 'ActionScript programmēšanas valoda', 18.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Vēsture    3
  Flash tehnoloģija    3
  ActionScript    3
  Programmēšanas vide Adobe Flash    5
  Operatori    8
  Datu tipi    10
  Sintakse    13
  Mainīgo definēšana un kompilatora kļūdu paziņojumi    14
  Vadības struktūras    16
  Programmēšanas stili    19
  Kopsavilkums    20
  Izmantotā literatūra    21
Darba fragmentsAizvērt

Pirms ActionScript valodas parādīšanās programmētāji Flash vidē varēja izmantot tikai ļoti vienkāršas komandas, kuras sauca par „actions” (darbības) un lietoja kopā ar freimiem vai pogām. Pamata navigācijas komandas jeb „actions” bija, piemēram, play, stop, getURL un gotoAndPlay.
ActionScript ir objektorientēta programmēšanas valoda, kas bāzēta uz ECMAScript un ļauj aprakstīt jebkuru filmas elementu uzvedību. Flash programmēšanas valoda ir izveidota pēc ECMA-262 standarta, kuru izstrādāja ECMA asociācijas Tehniskā Komiteja 39 (Technical Committee 39, TC-39). Pēc ECMAScript standarta īstenotas trīs populāras programmēšanas valodas, JavaScript, ActionScript, un JScript. Šīs valodas radītājs ir Garijs Grossmans, kurš arī šobrīd strādā kompānijā Adobe un arī šobrīd aktīvi piedalās valodas attīstībā.
ActionScript 2.0 pirmo reiz tika demonstrēts 2003. gada septembrī Flash MX un Flex 1.0 versijās. Jaunā programmēšanas valodas versija darbojās arī uz Flash Player 6 un Flash Player 7, jo ActionScript 2.0 patiesībā ir tikai ActionScript 1.0 papildinājums. Tā rezultātā ActionScript 2.0 nebija daudz ātrāks par ActionScript 1.0, jo tas joprojām izmantoja to pašu objektu modeli, kuru izmantoja ActionScript 1.0. Taču jaunā versija iekļāva iepriekš neizmantotus atslēgas vārdus kā class, extends, public un private. Tas ļāva programmētājiem definēt klases tādā veidā, kādā tie pieraduši to darīt populārajās valodās Java un C++.
Līdz ar Flash Player 9 izstrādi, Adobe programmētājiem kļuva skaidrs, ka turpināt izlaist jaunas versijas, par pamatu ņemot ActionScript 1.0 un ActionScript 2.0, vairs nevar, jo tādējādi nebija iespējams palielināt veiktspēju. Šī iemesla dēļ Adobe uzsāka darbu pie pilnīgas ActionScript pārrakstīšanas, kuras rezultātā tika panākta lielāka ātrdarbība un pievienotas jaunas iespējas. Tādā veidā tika radīta ActionScript 3.0, taču Flash Player joprojām atbalsta arī iepriekšējās ActionScript versijas. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants