Bieži ikdienā garus sarakstus (liela apjoma datus) sakārtojam pēc kādas pazīmes, piem., ērtāk klases žurnālā ziņas par skolēniem kārtot pēc uzvārdiem alfabētiskā secībā; basketbola turnīra ranga tabulā komandu nosaukumus kārto pēc iegūtajiem punktiem dilstošā secībā u.tml. Datu kārtošanu parasti veic ar mērķi atvieglot datu meklēšanu. Ir izstrādāti vairāki desmiti kārtošanas algoritmu, kas ievadītos datus sakārto pēc noteiktas pazīmes noteiktā secībā. Šie algoritmi atšķiras ar kārtošanai nepieciešamo laiku, atmiņu u.c. datora resursiem.
Vienkāršākā no kārtošanas metodēm ir “burbuļa” algoritms. To izmanto, ja kārtojamo elementu skaits nav liels.
Lai sakārtotu masīva datus augošā secībā, pēc šī algoritma salīdzina pirmo elementu ar otro. Ja otrais ir mazāks nekā pirmais, tad abus elementus apmaina vietām. Pēc tam tāpat izdara ar otro un trešo elementu, ar trešo un ceturto utt. …
