Latvija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, Starptautiskās darba organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc likumdošanas normatīvo aktu izstrādāšanā ņem vērā šo organizāciju deklarētos pamatprincipus. Latvijas Republikā darba tiesiskās attiecības, arī, darba tiesisko attiecību izbeigšanu, regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautiskās tiesību normas, Darba likums, Darba strīdu likums, darba koplīgums, darba līgums, darba kārtība un citi normatīvie akti.
Darba likums Saeimā pieņemts 2001. gada 20. jūnijā, stājies spēkā 2002. gada 1. jūnijā.1 Jaunā likuma izstrādāšanas mērķis bija pilnveidot darba devēju un darbinieku tiesisko regulējumu, līdzsvarot sociālo partneru – darba devēju un darbinieku (to pilnvaroto pārstāvju) tiesības un pienākumus, darba likumu pieskaņot normatīviem aktiem, it īpaši civillikumam, kas darba tiesībās piemērojams kā vispārīgais tiesību avots2
Pēdējos gados sabiedrībā aktuāls ir bezdarba jautājums. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 2004. gada 1. novembrī Latvijā bez darba bija 8,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Pēdējos gados bezdarba līmenis nedaudz samazinās. Vislielākais tā pieaugums bija 1998. gadā, kad pēc Krievijas krīzes izraisītajām problēmām daudzos Latvijas, arī Valmieras uzņēmumos bija kritiska situācija, sašaurinājās ražošana, darbinieki masveidā zaudēja darba vietas, bezdarba līmenis valstī pieauga no 7% – 9,2%. …
