Ēģiptē pastāvēja mirušo kults. Ēģiptieši ticēja dzīvei pēc nāves un tam, ka faraons ir visu dievu tēva Saules dieva Ra dēls - dzīva saikne starp cilvēkiem un dieviem un ka pēc nāves viņš kļūst par dievu, nonākot pazemes dieva Ozīrisa valstībā un tur dzīvos mūžīgi. Ēģiptieši dzīvoja, lai nomirtu, jo pastāvēšana uz šīs zemes bija tikai sagatavošanās aizsaules dzīvei. Mirušo kults ir apliecinājums nevis ēģiptiešu drūmumam, bet gan prieka un dzīves mīlestībai. Pēc viņu priekšstatiem, nāvei nav varas pār cilvēka ķermeni, jo paredzēta tā augšāmcelšanās. Tādēļ dzīve ir mūžīga un dzīvība neiznīcīga. Ēģiptieši tāpat kā citas tautas, ticēja, ka nāve ir nevis cilvēka eksistences beigšanās, bet gan tās pāreja citā pasaulē. Uzskatīdami, ka pēcnāves dzīve ir tikai savdabīgs turpinājums dzīvei virs zemes, ēģiptieši centās dot mirušajiem iespējas lietot šajā iedomātajā pasaulē visus priekšmetus, kurus nelaiķis lietojis savas dzīves laikā. Viņi ticējuši, ka mirušais, saņemdams no saviem tuviniekiem ēdienus, dzērienus un dažādus viņiem nepieciešamos priekšmetus, spēs dzīvot mūžīgi un aizsargās savus pēcnācējus, kuri palikuši virs zemes. …
