Pēc Austrumu- Rietumu konflikta beigām Eiropas integrācija ieguva jaunu kvalitāti. Tagad Eiropas Savienība ietekmē daudzas savu pilsoņu ikdienas dzīves sfēras- sākot ar iekšējo tirgu, sadarbību tieslietu – iekšlietu jomās un līdz pat patērētāju aizsardzībai. Liela nozīme Kopienas vēsturē arvien bijusi brīva kopējā tirgus izveidei kā no Eiropas Savienības mērķiem. Konsolidētā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 2. pantā kopējā tirgus izveide ir minēta kā viens no līdzekļiem Kopienas mērķu sasniegšanai.
Attiecīgi 3.p ir minētas darbības, kas jāveic kopienai:
Muitas nodevu un preču importa un eksporta kvantitātes ierobežojumu atcelšanu starp dalībvalstīm, kā arī līdzīgu pasākumu atcelšana.
Tāda iekšējā tirgus izveide, kurā ir novērsti šķēršļi brīvai preču ,personu un kapitāla apritei.
Tādas sistēmas izveide, kas iekšējā tirgū nodrošinātu netraucētu konkurenci.
Viena no galvenajām Savienības darbības jomām ir izveidot brīvu tirgu starp dalībvalstīm, tāpēc Līgums nosaka brīvas aprites režīmu, jeb brīvības:
Preces,
Personas (fiziskas un juridiskas),
Pakalpojumi,
Kapitāls
Jautājums par kapitāla brīvu apriti netiek iztirzāts. Šā jautājuma nozīme krietni mazinājusies no laika, kad ekonomikas un monetārajā savienībā ieviesa vienoto valūtu.
Brīva preču aprite paredz:
Likvidēt Savienību muitu.…
