Muzeji simbolizē cilvēku tieksmi noskaidrot un atcerēties, kas viņi ir, kur viņi bijuši un kāda ir pasaule ap viņiem. Muzeji atveido cilvēku un dod iespēju noskaidrot dzīves vērtības un virzību. [2, 52]
Ikviena muzeja dibināšana saistās ar kādiem konkrētiem apstākļiem un nosacījumiem. Tad arī tiek ielikts pamatakmens konkrētā muzeja sūtībai jeb misijai. Šis galvenais uzdevums var būt nemainīgs, bet var laika gaitā mainīties. Muzejs, neskatoties uz it kā konservatīvo tā pamatdarbības raksturu, nav un nevar būt sastingusi organizācija. [4] Muzejam jāattīstās līdz ar sabiedrību un tam jābūt šai sabiedrībai izprotamam un vajadzīgam. Tāpēc viens no muzejam ļoti nepieciešamiem procesiem, kuru gan tas visā nopietnībā ne vienmēr apzinās, ir spēja būt paškritiskam, spēt pašanalizēt, prognozēt. Tas jo aktuāli ir tagad, kad cilvēce mainās arvien pieaugošā ātrumā. Muzejam jātiek sabiedrībai līdzi. Atbildi uz šo sarežģīto jautājumu ir iespējams iegūt tikai, izprotot muzeju kā vienu veselumu, kur katrs no tā darbības veidiem ir līdzsvarā ar pārējiem. Lai būtu muzejs šī vārda pilnā nozīmē, tam jāveic visi pamatdarbības veidi. Taču darbības uzdevumu līmenis un apjoms dažādiem muzejiem var visai ievērojami atšķirties.
Muzeju apmeklētāji ir gan jauni, gan veci, viņi nāk uz muzeju kā vienatnē, kopā ar draugiem, ģimenes locekļiem vai organizētās grupās.…
