Es esmu Latvija, kaut tikai maza daļiņa, bet es zinu, ka bez manis Latvija būtu citādāka. Es esmu patriote, nenoliegšu, un man šī zeme, cilvēki un valoda nozīmē daudz. Latvija ir manas mājas - man te ir labi. Es šeit iederos, šeit – starp savējiem.
Latvieši – tā ir stipra, strādīga un muzikāla tauta. Jau Latvijas pirmajos neatkarības gados mūsu senči, dziesmas dziedot, pašaizliedzīgi cīnījās par savu mērķi – pašu mājām. Viņu sirdīs dega mīlestības liesma pret savu tautu, savu valsti. Viņi cīnījās savējo – savu pēcteču un senču – vārdā. Kaut reizi gribētu satikt tos pašaizliedzīgos cilvēkus un pateikties par Latviju – mūsu valsti dzintarjūras krastā. Dažkārt gribas, lai arī tagad atrodas kādi tik ļoti mīloši cilvēki, kas paceļ valsts vērtību pāri ikdienas likstām un problēmām, pāri egoismam un mantkārībai, pāri visam sliktajam.…
