Nozīmīgākais mākslas veids Ēģiptē bija arhitektūra. Ēģiptes celtnieki pirmie apzinājās mākslas formu likumības un apguva tādus formas elementus kā taisnas līnijas un plaknes, horizontāles un vertikāles, taisnus leņķus, simetriju. Tam pakļāvās arī tēlniecība un glezniecība – ciļņi, apaļskulptūras, sienu gleznojumi kāpināja celtņu izteiksmīgumu. Kopš šī laika cilvēku figūras tika veidotas stingri vertikālas, daudzfigūru kompozīcijas izkārtojās uz vienas horizontāles. Sāka attīstīties arī vienādu intervālu iedarbības izpratne (atstarpes starp figūrām), kā arī dažādu izmēru figūru atveidošanas princips (valdnieks liels, vergi mazi). Ēģiptes arhitektūras raksturīgākie tipi ir kapenes un templis. Tieksmē pēc mūžīgā ēģiptieši šīs celtnes veidoja akmenī. Tāpēc arī tās daļēji saglabājušās līdz mūsu dienām, turpretim no niedrēm, koka un ķieģeļiem celto piļu, māju un agrīno tempļu formas pazīstamas tikai pēc izrakumu materiāliem, atveidiem un analoģijas ar sarkofāgiem. Akmens celtnēm arhitekti izmantoja granītu, diorītu, dzeltenīgo un sarkano cieto smilšakmeni, dažādus kaļķakmens paveidus, visbiežāk alabastru, jo Ēģipte bija akmeņiem bagāta zeme. …
