Iedzīvotāju skaita izmaiņas Aizkraukles, Jaunjelgavas, Pļaviņu, Skrīveru un Kokneses novados

Secinājumi
1. Aizkraukles, Jaunjelgavas, Pļaviņu, Skrīveru un Kokneses novados kopš 2001. gada dzimstība nav strauji mainījusies, tā svārstās no 5‰-6‰, kas ir zem vidējā rādītāja valstī.
2. 2010. gadā pētītajos novados mirstības koeficients bija 14,40‰, kas ir virs vidējā rādītāja valstī, jo Aizkraukles, Jaunjelgavas, Pļaviņu, Skrīveru un Kokneses novadi pakāpeniski sāk novecoties.
3. Gandrīz 50% no aptaujātajiem jauniešiem vecāki ir domājuši par došanos darba meklējumos ārpus Latvijas vai arī jau strādā ārzemēs.
4. 58% no aptaujātajiem jauniešiem kāds no tuvajiem radiem jau ir pametis Aizkraukles reģionu darba meklējumos.
5. Vairāk kā 80% aptaujāto ir gandrīz pārliecināti par došanos prom no Aizkraukles reģiona pēc skolas beigšanas.
6. Pētītajos novados viszemākais reģistrēto bezdarbnieku skaits bija 2007. gadā, bet visaugstākais rādītājs tika sasniegts 2009. gadā.
7. Pēdējo 10 gadu laikā pastāvīgo iedzīvotāju skaits bijušajā Aizkraukles rajonā ir samazinājies par 2000.
8. Izstrādājot šo zinātniski pētniecisko darbu, autore nonāca pie sava galvenā secinājuma, ka demogrāfisko situāciju neuzlabos tikai lielie pabalsti vai priekšrocības jaunajām māmiņām, bet topošajiem vecākiem jāizvērtē ģimenes vērtība un bērnu loma viņu dzīvēs.

Ieteikumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai
1. Bukletu „Valsts – tie esam mēs” izveide. Autore ir pārliecināta, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošana ir viena no valdības prioritātēm, taču medijos visvairāk var dzirdēt tikai negatīvo pusi, tāpēc vajadzētu informēt sabiedrību par to, kas tiek plānots un kas jau izdarīts lietas labā, lai virzītu cilvēku domāšanu pozitīvā virzienā un vairotu vēlmi audzināt bērnus, jo viņi justu, ka valstij bērni ir vajadzīgi. Bukletos vajadzētu būt informācijai gan par izmaiņām nodokļu sistēmā, kas var ietekmēt ģimenes ar bērniem, gan par izmaiņām pabalstu piešķiršanas kārtībā, kā arī prioritātes ģimenēm ar bērniem, jauno māmiņu un tēvu attīstības un karjeras iespējas pēc mazuļa piedzimšanas, kā arī tas, kas jau ir izdarīts un kas vēl tiks izdarīts. Vajadzētu arī iekļaut jaunākos datus par to, kā tiek risināta situācija, lai mūsu darbaspēks atgrieztos atpakaļ Latvijā. Bukletam vajadzētu periodiski tikt atjauninātam, piemēram, reizi pusgadā vai gadā.
…