Posmā no 1930. līdz 1960. gadam notika ļoti aizraujoši zinātniskie pētījumi. Šajā laikā Amerikas Savienoto valstu un Eiropas zinātnieki cītīgi izgaisināja šaubu mākoņus vienā no elementārākajiem jautājumiem, kāds jebkad zinātnē uzdots. Šis jautājums bija šāds: kas tieši ir ģenētiskais materiāls? Atbildi Atrast nebija viegli.
Ģenētiķi zināja, ka hromosomas sastāv no proteīniem un DNS (dezoksiribonukleīnskābe). No šīm divām organiskajām vielām šķietami komplicētākie proteīni. Tie sastāv no ļoti daudzām 20 aminoskābju secībām. Šīs aminoskābju virtenes var salocīties un saritināties, veidojot ļoti sarežģītas formas. Turpretī DNS sastāv tikai no 4 dažādiem nukleotīdiem. Neapšaubāmi, dzīvības formu daudzveidība uz Zemes ir atkarīga no bezgalīgi daudziem proteīniem. Pateicoties vairākiem rūpīgiem eksperimentiem 20. gs. piecdesmito gadu vidū pētnieki saprata, ģenētiskais materiāls ir nevis proteīni, bet gan DNS. Šis jautājums savukārt radīja citu jautājumu: kāda īsti ir DNS struktūra? Tālaika biologi saprata, ka tā vārds, kurš atklās DNS struktūru, ieies vēsturē. Tāpēc pētnieki centās cits citu apsteigt. Pamazām pavediens pie pavediena pievienojās kopējai ainai, līdz elpu aizraujošas DNS zīmējums (dubultspirāle) tika atrasts. …
