Dzejoļa motīvs ir grūtības ceļā uz garīgu pilnveidošanos, galvenokārt – vientulība. Liriskais „Es” jūtas atstumts, jo viņa pārdzīvojumi netiek izprasti. Viņa izjustā vientulība pastiprinās, viņa garīgajai pasaulei bagātinoties. Par to liecina jau dzejoļa nosaukums – kalns simbolizē grūti sasniedzamu mērķi, kuram tuvinoties, kuram tuvinoties, liriskais „Es” pakāpeniski zaudē domubiedrus, jo ne katram lemts sasniegt mērķi, uz kuru tiecas liriskais „Es” („Tad kļūsi vientulīgāks gads no gada,/No tevis atšķelsies pēc drauga draugs,/Rets ceļotājs, kas būs tev dvēselē rada,/un reta puķe, kas tev klintīs augs”).…
