Abās lugās Šekspīrs ir apspēlējis to, ko ar cilvēku spēj izdarīt vara, kā tā spēj cilvēku ietekmēt un pārveidot. Uz ko indivīds ir gatavs, lai varu iegūtu? Vai arī indivīdiem , kuriem ir vara piemīt vainas izjūta? Lugas pierāda, ka vainas izjūta nepiemīt varoņiem, kuriem ir vara, jo cilvēks, kurš ir varens nespēj būt par kaut ko vainīgs. Šekspīrs šos jēdzienus interpretē caur spēcīgiem personāžiem, kuri paši iepazīst kas ir vara un kā ir tai pakļauties. Piemēram, lugā „Hamlets” sākotnēji Hamlets tiek attēlots kā jauns puisi, lugas beigās jau kā pieaudzis vīrietis. Abās lugās izpaužas arī renesanses ēnas puses, abas lugas var lasīt vairākas reizes un katru reizi gūt jaunas atziņas par varas ietekmei uz indivīdu. Tiem kam ir vara pienākums ir varu noturēt un neizmantot to savtīgiem nolūkiem, taču tieši pienākuma sajūta abās lugās bija jēdziens, kurš bija kā starpposms starp varu un indivīdu. Manuprāt, abu lugu tēma, paustās idejas ir aktuālas arī mūsdienās, sevišķi politikas jomā,( „būt vai nebūt” kur šie jēdzieni ir ikviena politiķa būtībā, tādēļ arī vēl pēc vairākiem gadiem šīs abas lugas būs iespējams interpretēt arī citādāk.
…
