ID944019

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Anotācija	3
	Аннотация	4
	Ievads	5
1.	Saskarsmes raksturojums	7
1.2.	Saskarsmes aksiomas	8
1.3.	Saskarsmes partneru izvēles kritēriji	9
1.4.	Saskarsmi ietekmējošie faktori	10
1.5.	Saskarsmes veidi	11
1.6.	Saskarsmes barjeras	11
1.7.	Komunikācijas psiholoģiskās barjeras	12
1.8.	Saskarsmes prasmju un iemaņu apgūšana	14
2.	Saskarsmes struktūra	15
2.1.	Saskarsmes partneru savstarpējā uztvere	15
2.2.	Saskarsme kā apmaiņa ar informāciju	17
2.2.1.	Verbālā saskarsme	18
2.2.2.	Neverbālā saskarsme	19
2.2.3.	Pedagoģiskā saskarsme	20
2.2.3.1.	Pedagoģiskās saskarsmes modeļi	20
2.3.	Padomi lektoriem un skolotājiem	23
3.	Pētnieciskā daļa	26
3.1.	Respondentu izlases un izmantoto metodiku apraksts	26
3.2.	Aptaujas rezultāti	26
	Secinājumi	37
	Izmantoto informācijas avotu saraksts	39
	Pielikums	40

Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Pēc teorētiskās, pētnieciskās daļas izstrādes, iegūto rezultātu apkopošanas un analīzes var secināt:
1. Lai pedagoga un skolēna starpā veidotos veiksmīga saskarsme un saprašanās, ir svarīgi ievērot cieņu pret klausītāju uzskatiem, runājot vajadzētu saglabāt labvēlību, atklātību, draudzīgumu , tad arī skolotājs noteikti sajustu pozitīvu atgriezenisko saiti, to , ka viņu pieņem, ciena un mīl.
Skolotājs runas nobeigumā varētu paslavēt skolēnus par klausīšanos, izteikt cerību, ka turpmākā sadarbība būs tikpat veiksmīga.
2. Cilvēka dzīve bez saskarsmes nav iedomājama.
3. Saskarsme noteikti ir attiecības un ir cilvēka pamatvajadzība, tā ir eksistenciāli nepieciešama.
4. Labvēlīgas attiecības ir cilvēka dzīves greznība - īpaša, reta parādība mūsu savstarpējās attiecībās ikdienā.
5. Darba autore pēc pētnieciskās daļas iegūtajiem rezultātiem secināja, ka 12. klašu skolēni pedagogu paaugstināto toni neuztver tik nopietni kā 10. klašu audzēkņi.
6. Lielākā daļa 12.,11. un 10. klašu skolēni konflikta situācijā ar skolotājiem tiecas aizstāvēt savu viedokli.
7. Lielākā daļa aptaujāto skolēnu(visās klašu grupās) pret skolotājiem izturas ar cieņu, taču liela daļa uzskata, ka viņu izturēšanās pret skolotājiem ir atkarīga no tā, kādi ir skolotāji. Ja skolotāji ir saprotoši un izpalīdzīgi, tad skolēni izturas ar cieņu, ja skolotāji ir nelaipni un neiecietīgi, tad audzēkņi neizrāda cieņu un kļūst rupji.
8. Balstoties uz apkopotajiem un izanalizētajiem anketēšanas rezultātiem, darba autore secina, ka lielākā daļa skolotāju ir saprotoši.
…

Autora komentārsAtvērt

Zinātniski pētnieciskais darbs novērtēts ar 10 ballēm, izvirzīts konkursā pilsētas mērogā. Dzīve ir nepārtraukts saskarsmes process, skolēnu un skolotāju saskarsmei ir ļoti liela nozīme skolēna personības izveidē. Saskarsme ir vērtējama kā nozīmīgākais cilvēka darbības veids, kas līdzās izziņai un darbam veido personību. Šī tēma ir ļoti aktuāla, jo ar saskarsmes problēmām cilvēki sastopas diendienā, saskarsme arī veido cilvēka dzīves lielāko daļu. Vistiešākās saskarsmes problēmas skolēni skolas dzīvē izjūt ar pedagogiem. Pedagoģiskā prakse liecina par to, ja nav labu attiecību starp skolotāju un skolēnu, tad parasti izglītības process nevainagojas ar pozitīviem rezultātiem. Skolotāja un skolēna savstarpējo attiecību problēmas sāk saasināties laika posmā starp sākumskolu un pamatskolu. Tieši šajā laikā skolēni izsakās, ka daudzi skolotāji nepazīst un nesaprot savus skolēnus, neinteresējas par viņu garīgo pasauli, rūpēm un pārdzīvojumiem, neņem vērā skolēna vecumu un intereses. Negatīva loma šajās attiecībās ir pedagogu nesavaldībai, tam, ka viņi neuzticas skolēniem, ir pārliecināti, ka it viss, ko dara, ir pareizs, nevēlas atzīt savas kļūdas, kā arī ne vienmēr korekti novērtē skolēnu zināšanas. Savukārt skolotāji kā iemeslus, kas traucē normālām savstarpējām attiecībām, min skolēnu nedisciplinētību, nevēlēšanos mācīties ar pilnu atdevi, vecāku nepietiekamu palīdzību. Ir skolotāji, kuri, redzot bērna kļūdas, neievēro tās, cenšas skolēnu atbalstīt, uzmundrināt un iedrošināt. Ir arī pretēji noskaņoti pedagogi, kuri šādos gadījumos paceļ balsi, pazemo skolēnu, cenšas demonstrēt visai klasei audzēkņa negatīvās īpašības, kaut gan tas ir neētiski. Šie skolotāji uzskata, ka rīkojas pareizi, taču nepadomā , kādas var būt sekas. Skolēni, reaģējot uz valdonīgu attieksmi, sāk nīst skolotājus, neapmeklē skolu un zaudē vēlēšanos pilnveidoties, tas ir, mācīties. Skolēnu simpātijas pieder skolotājiem, kuri māca interesanti, kuri ir taisnīgi un kuri palīdz veidot harmoniskas attiecības starp klasesbiedriem un citiem skolotājiem. Tas viss rada saspringtu gaisotni un nelabvēlīgu fonu skolas dzīvē , kalpo par iemeslu konfliktiem un disharmonijai. Pētījuma mērķis: Izpētīt skolēnu un skolotāju saskarsmes problēmas mācību procesā Pētījuma uzdevumi: 1. Literatūras analīze, 2. teorētiskās daļas izstrāde, 3. pētāmās problēmas analīze, 4. anketēšana, 5. iegūto rezultātu apkopošana un analīze, 6. secinājumu formulēšana.

Vidusskolēnu un skolotāju saskarsme mācību procesā