Lielie ģeogrāfiskie atklājumi 16. gadsimtā ievērojami veicināja ražošanas spēku tālāko attīstību. Anglija pirmā no valstīm, kurai bija kolonijas, kas deva atspēriena punktu pāriešanā no feodālisma uz kapitālismu. Lielie ģeogrāfiskie atklājumi veicināja cenu revolūciju, lielu preču pieprasījumu, ražošanas spēku attīstību. Rietumeiropā ieplūda izejvielas, līdz ar to attīstījās finansu sistēma, sāka organizēties banku kantori. Šis process veicināja preču naudas attiecību paplašināšanos. Cunftes ar savu reglamentāciju nespēja apmierināt strauji pieaugušo pieprasījumu, jo priekšroka kvalitātei, tādēļ sākās iekšējās ražošanas krīze, jo daudzi uzņēmēji veicināja mašīnu darbu, kā rezultātā cieta kvalitāte.
Anglija lika uzsvaru uz audumu ražošanu. 16. gs. vadmala bija lielāka Anglijas eksportprece un tās eksporta apjomi katru gadu pieauga 25 reizes. Manufaktūras vislabāk un straujāk attīstījās tur, kur iepriekš nebija cunftu, jo cunftes ar savu roku darbu un kvalitāti centās cīnīties pret manufaktūru ieviešanu un attīstību. Manufaktūru darbības rezultātā radās lēts darbaspēks, jo roku darbu tik augstu vairs nevērtēja, jo tas nespēja apmierināt pieprasījumu. Tā rezultātā tika meklētas nozares, kur mašīnu darbs nav izplatīts, lai varētu nodarbināt cilvēkus, šīs nozares bija celtniecība, kuģu būve, metāla ieguve un apstrāde (svin un alva bija eksportpreces), kā arī tika ražots čuguns. …
