Izjūkot Padomju Savienībai, jaunās neatkarīgās valstis, to skaitā arī Latvija, saskārās ar apgrūtinošu uzdevumu, ieviešot paši savu nodokļu likumdošanu un nodalot atsevišķi vispārējo nodokļu un muitas nodokļu administrēšanu. Sākotnēji, jaunās valstis t.sk. Latvija vienkārši adoptēja bijušās Padomju Savienības nodokļu sistēmu, kas tika papildināta ar PVN pāris dienas pirms Padomju Savienības izjukšanas. Turpinoties pārejai uz tirgus ekonomiku, jaunajai nodokļu administrēšanas vadīšanai vajadzēja mainīties no stingri kontrolētu valsts sektora nodokļu iekasēšanas uz ievērojami sarežģītāku prasmi pildīt savas funkcijas saskaņā ar privātā sektora izveidošanos un pieaugošo valsts uzņēmumu autonomitāti. Šī maiņa izraisīja vajadzību radīt jaunu pieeju nodokļu politikas veidošanā, un pilnīgi savādāku nodokļu administrēšanas operatīvo stratēģiju. Lielākā daļa NVS valstu un trīs Baltijas valstis ir cīnījušās, lai piemērotos izmaiņām un ir pieredzējušas nodokļu ieņēmumu samazināšanos.
Ieņēmumu samazināšanas sekas ir bijušas samērā smagas. Strukturālo reformu trūkums, pārvietojot dažādas funkcijas prom no valdības kontroles, nespēja pienācīgi kontrolēt valdības patēriņu līmeni, un administratīvās kontroles un plānošanas mehānismu trūkums, ir aizkavējis valstis attiecīgi izmainīt tās izdevumus. Izdevumu saistību un naudas ieņēmumu nesakritību iemesls ir bijuši nerealizējami pieņēmumi par nodokļu ieņēmumiem un budžeta izdevumiem…
