8. Vispārīgās un speciālās tiesību normas.
Nereti rodas faktiskas situācijas (regulēšanas priekšmets), uz kurām attiecas divu tiesību normu tiesisko sastāvu pazīmes, tādējādi radot iespēju vienlaicīgi piemērot abas tiesību normas.
Tiesību normas regulēšanas priekšmeta sakritība var pastāvēt vairākos veidos:
• Tiesību norma satur pazīmes a,b,c, bet cita tiesību norma satur pazīmes a,b,c un d. Pēdējā tiesību norma attiecas uz šaurāku gadījumu skaitu, kas satur arī pazīmi d, tādēļ to sauc par speciālo tiesību normu.
• Īstenojoties vienam faktiskam sastāvam, vienlaicīgi izpildās arī vairāku tādu tiesību normu sastāvs, starp kurām nepastāv iepriekšējā punktā aprakstītā vispārīgā un speciālā jēdziena savstarpējā attiecība.
• Starp tiesību normām pastāv specialitātes attiecības.
Parasti speciāla tiesību norma ir tā, kura;
• satur visas tās pašas pazīmes, kuras satur vispārīgā tiesību norma, un vēl vismaz vienu papildus pazīmi;
• paredz augstākus tiesisko seku iestāšanās priekšnoteikumus;
• jēga un mērķis prasa, lai tās regulējums tiktu atzīts par izsmeļošu.
Situāciju, kurā vienu faktisko situāciju regulē divas vai vairākas tiesību normas, sauc par tiesību normu kolīziju. Tiesību normu kolīziju gadījumos tiesību normas specialitātes attiecību noteikšanai ir īpaša nozīme, jo tā palīdz atrisināt kolīziju.
…
