Pasaules ekonomikas attīstība viduslaikos. Kapitāla sākotnējā uzkrāšanās

Feodālās pilsētas Rietumeiropā no 11. līdz 15. gadsimtam un to ekonomiskā attīstība Ražotājspēku attīstība kā pilsētu uzplaukuma ekonomiskais priekšnoteikums. Romas impērijas sabrukuma rezultātā pavājinājās pilsētu ekonomiska loma. Pēc Romas impērijas bojā ejas vienas valsts vietā izveidojās vairākas. Tas sašaurināja ekonomiskos sakarus. Franku ciltīm šai laikā bija raksturīga naturālā saimniecība. Arī tas vājināja pilsētas. Impērijas sabrukums uz laiku slēdza tirdzniecības ceļus uz Austrumu zemēm. Feodālisma pirmajā perioda Rietumeiropas pilsētām galvenokārt ir feodālo centru loma. Turpretī Austrumos Bizantijas jeb Austrumromas valstī pilsētu loma bija ievērojami lielāka.10. - 11 gadsimtos sākās feodālisma uzplaukums. Norisinājās galvenajā nozarē - lauksaimniecība. Pieauga darba ražīgums un notika jaunu teritoriju apgūšana. Blakus lauksaimniecībai attīstījās amatniecība, it sevišķi audumu ražošana. Attīstījās darba sabiedriska dalīšana līdz ar to attīstījās arī maiņa. Sakot ar 12. gadsimtu, Rietumeiropa produktu renti sāka pakāpeniski aizstāt naudas rente. Šajā laikā veidojas Francija, Anglija, Spānija- nacionālas centralizētas feodālās valstis. Centrālā valsts vara saka iekasēt nodokļus. Feodālo pilsētu izveidošanās un to loma viduslaiku vēsturē. Feodālas pilsētas attīstījās un veidojas jaunas pilsētās. Tirgotāji un amatnieki apmetās sev ekonomiski izdevīgās vietās un ari tur, kur bija lielāka politiskā drošība. Tādā veidā veidojas pilsētas. Šis process vispirms skara Ziemeļitāliju. 9. - 10. gadsimta Venēcija, Dženova un Neapole pārvērtas par tirdzniecības pilsētām. Florence veidojās, ka amatniecības pilsēta. Amatniecības attīstība bija pirmais svarīgais pilsētu attīstību veicinātājs faktors. Amatniecības attīstību sekmēja cunftu uzveidošanas Rietumeiropā, kas sakas Itālijā 10. gadsimta, bet Anglija, Francijā un Vācija 11 ., 12 gadsimtos. Cunftu izveidošanas cēloni: to veicināja zemes feodāla struktūra. Cunftes ievērojami atviegloja pilsētnieku cīņu pret vienoto muižniecību. Cunftu izveidošanās sekmēja tirdzniecības feodālais raksturs. Cunftes atviegloja amatnieku savstarpējās konkurences novēršanu apstākļos, kad pilsētās ieplūda arvien jaunas zemnieku masas. Līdz ar cunftu attīstību izveidojas ļoti stingri to iekšējās kārtības noteikumi: ar kādiem darba rīkiem un kā jāstrādā, cik daudz jāražo. Otrs svarīgs faktors pilsētu attīstībā bija tirdzniecība.