Krāšņā ceremonijā 1804. gadā Napoleons Bonaparts pats sev uzlika galvā Francijas imperatora kroni. Šis mazais vīriņš, kurš franciski runāja ar drausmīgu korsikāņu akcentu, nemaz neizskatījās pēc cilvēka, kurš varētu valdīt milzīgo valsti. Un tomēr viņš bija visu laiku un tautu lielākais karavadonis. Napoleons pirmoreiz pievērsa sev uzmanību 1793. gadā, kad organizēja uzbrukumu angļu flotei, kura ieņēmušu Francijas ostu Tulonu. 1795.gadā Napaleons apspieda sacelšanos Parīzē, un drīz viņa vadītā franču armija guva izcilas uzvaras Itālijā. 1799. gadā Napoleons bija pietiekami spēcīgs, lai ar armijas palīdzību saņemtu varu savās rokās, Viņš pasludināja sevi par pirmo konsulu, radīju spēcīgu valdību un novērsa revolūcijas radīto haosu. Napoleons lika pamatus Francijas tiesu, izglītības un finanšu sistēmām, viņa radītais civilkodekss (Napoleona kodekss) vēl šodien ir spēkā Francijas un daudzās citās Eiropas valstīs. Napaleons bija militārs ģēnijs, kurš pakļāva sev Eiropu no Lamanša līdz Krievijas robežai. Taču Krievijā Napaleons piedzīvoja pazemojošu sakāvi, un, kad angļi un prūši viņu 1815.gadā sagrāva Vaterlo kaujā Napoleonu izsūtīja trimdā uz kādu Lielbritānijai piederošu salu dienvidos. Sešus gadus vēlāk Napaleons nomira. …
