Secinājumi
1. I. Kanta filozofija balstās uz cilvēka izzināšanu, tādēļ ir aktuāla mūsdienās un būs tāda vienmēr.
2. Savā darbā „Praktiskā prāta kritika” filozofs pretstata divas pasaules: emprīrisko jeb jūtu pasauli un racionālo jeb prāta un likumu pasauli.
3. Par primāro cilvēka dzīvē I. Kants izvirza tikumības likumu, kurš ir svarīgākā praktiskā prāta kategorija. Bez tikumības cilvēces pastāvēšana būtu haotiska.
4. Lai sasniegtu savus mērķus un būtu laimīgs (kas ir katra cilvēka vēlme) svarīga ir gribas brīvība un dvēseles nemirstība.
5. Liela loma I. Kanta filozofijā ir dieva esamībai. Dievs ir tas, kurš netieši norāda, kas būtu svarīgākais. Un tā kā pastāv dievs, pastāv arī reliģija, kura nosaka tikumiskos principus.
6. Var secināt to ,ka lai arī Kants par objektīvāko uzskata prāta pasauli, viņš neizslēdz arī empīrisko jūtu pasauli, jo mēs esam tikai cilvēciskas būtnes, kuras ne vienmēr spēj izpildīt izvirzītās tikumiskās prasības.
…
