Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.06.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Otrreizējo izejvielu izmantošana Latvijā', 1.
  • Referāts 'Otrreizējo izejvielu izmantošana Latvijā', 2.
  • Referāts 'Otrreizējo izejvielu izmantošana Latvijā', 3.
  • Referāts 'Otrreizējo izejvielu izmantošana Latvijā', 4.
  • Referāts 'Otrreizējo izejvielu izmantošana Latvijā', 5.
  • Referāts 'Otrreizējo izejvielu izmantošana Latvijā', 6.
  • Referāts 'Otrreizējo izejvielu izmantošana Latvijā', 7.
  • Referāts 'Otrreizējo izejvielu izmantošana Latvijā', 8.
  • Referāts 'Otrreizējo izejvielu izmantošana Latvijā', 9.
  • Referāts 'Otrreizējo izejvielu izmantošana Latvijā', 10.
  • Referāts 'Otrreizējo izejvielu izmantošana Latvijā', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Otrreizēji izmantojamo materiālu atgūšanas nosacījumi    4
2.  Otrreizējo izejvielu atgūšana no atkritumiem    5
2.1.  Metāls    6
2.2.  Stikls    6
2.3.  Makulatūra    7
2.4.  Plastmasa    8
  Secinājumi un priekšlikumi    10
  Izmantotā literatūra    11
Darba fragmentsAizvērt

Ražošanas pārpalikumu daudzums ir tieši atkarīgs no tehnoloģisko procesu pilnības pakāpes, no inženiertehnisko darbinieku un strādnieku ieinteresētības racionāli izmantot izejvielas un materiālus. Tādēļ jācenšas samazināt pārpalikumu daudzumu, ieviešot ražošanā mūsdienīgas maz atlikuma un bez atlikuma tehnoloģijas un, kur iespējams, nodrošinot materiālo resursu komplekso pārstrādi, bet neizbēgamus pārpalikumus jācenšas šķirot tieši darba procesā,, savācot tos un nogādājot tālākai izmantošanai pēc to veida un iespējām. Ir jāatceras, kā arī pārpalikums ir izejviela tikai citā vietā un veidā.
Jāatzīmē, ka izejvielu un materiālu otrreizējā izmantošana, ir viens no šo lietderīgās izmantošanas līmeņa paaugstināšanas ceļiem. Ar atkritumu kā otrreizējo materiālo resursu izmantošanu mēs it kā paplašinām savu izejvielu bāzi (pārstrādājot metāla lūžņus samazinās vajadzība pēc metāla, ko iegūst no rūdas; pārstrādājot makulatūru saglabājam mežus; atkārtoti pārstrādājot plastmasu ietaupām plastmasas izejvielas ~ naftu un gāzi u.tml.). Turklāt šo resursu otrreizējās izmantošanas nozīme gadu no gada pieaug, jo pieaug ražošanas un patērēšanas apjomi un materiālo resursu cenas. Bez tam arvien lielākā mērā pieaug kapitālieguldījumi, kas nepieciešami izejvielu iegūšanas paplašināšanai.
Otrreizējo resursu izmantošanas izdevīgums ir saistīts ar to, ka šo izejvielu bieži var tieši ievadīt produkcijas ražošanas tehnoloģiskajā procesā, apejot apstrādes sākumstadijas. Tas ļauj ievērojami samazināt ražošanas izdevumus un saīsināt kopējo ražošanas ciklu. Piemēram, papīra un kartona ražošana no koksnes notiek šādā secībā: koksnes sagatavošana, pārstrāde šķeldā, celulozes ražošana (vārīšana) un pēc tam papīra vai kartona izgatavošana. Toties, izmantojot papīra un kartona pārpalikumus, tie tehnoloģiskajā ķēdē pēc pirmapstrādes ieiet kā celulozes daļējs vai pilnīgs aizstājējs, t.i. praktiski kopējā ražošanas cikla beigu stadijā. Ražošanas un sadzīves atkritumu pārstrādes ekonomiskā lietderība ir saistīta ne tikai ar to arvien pieaugošo daudzumu, bet arī ar derīgo materiālu saturu tajos. [1]

Autora komentārsAtvērt
Atlants