Lai palīdzētu bērnam, kuram ir vājas sociālās prasmes, vajadzētu viņu uzskatīt kā līdzvērtīgu sadarbības partneri, tādejādi paaugstinot viņa pašvētējumu. Pret bērnu ir jaizturās ar izpratni un brīvākos brīžos vajadzētu padarboties individuāli, lai varētu palīdzēt attīstīt tās prasmes, kuras bērns vēl nav apguvis. Pedagoga pienākums ir radīt tādu vidi kurā bērns justos gaidīts un droši. Vajadzētu veicināt bērnā prasmi pašam patstāvīgi pieņemt lēmumus, noteiktās situācījās, tas veicinās bērnā patstāvību, kā arī pārliecību par saviem lēmumiem. Svarīgi ir veicināt prasmi pašam izteikt savu un uzklausīt citu viedokļus. Kā jau iepriekš minēju, bērniem kuriem ir vājas sociālās prasmes bieži vien pārprot cilvēku sacīto. Tādēļ momenta, kad tiek pamanīts, ka bērns nav uztvēris pareizi informāciju, tad to vajadzētu izskaidrot vēlreiz, iespējams pat pastāstīt savādāk, lai bērns informāciju uztvertu kā vienu veselumu, tādejādi izvairoties no tā, ka bērnam varētu rasties šaubas par jūsu teikto. Kā arī ir ļoti savarīgi izteikt tikai pelnītas uzslavas un nopēlumus, lai bērns saprastu, kāda ir pareiza un nepareiza rīcība vai darbība. Protams, pašā sākumā, kamēr bērns apgūst kādu no prasmēm vajadzētu viņu biežāk uzslavēt par to kas ir izdevies, tomēr ar laiku uzslavas samazināt līdz tam, kad bērns uzslavu gūst, par konkrētu padarītu darbu, kas ir izdarīts pareizi.
…
