Gadījumos, kad īrnieks vai nomnieks rada pamatu uzskatīt, ka atlīdzība par telpas lietošanu netiks veikta, īpašniekam laicīgi ir jādomā par īres vai nomas līguma izbeigšanu. Svarīgi - slēdzot līgumu, nodrošināties pret iespējamiem maksājuma kavējumiem. Viens no šādiem veidiem, slēdzot līgumu, pieprasīt drošības naudu no īrnieka vai nomnieka. Taču tas var būt mierinājums tikai par parāda summas viena (pāris) mēneša maksājuma apmērā dzēšanu, jo, piemēram, saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu.
Atzinīgi tomēr jānorāda, ka likumdevējs ir ceļā uz dzīvojamo telpu īres tiesību modernizāciju, ar mērķi līdzsvarot īrnieka un izīrētāja tiesības un pienākumus. Likumprojektā „Dzīvojamo telpu īres likums” atšķirīgi no likuma „Par dzīvojamo telpu īri” tiek regulēta personu izlikšana no dzīvojamām telpām. Papildus personas izlikšanai uz tiesas nolēmuma pamata ir paredzēta arī izlikšana uz izīrētāja brīdinājuma pamata, izmantojot policiju. Izlikšana uz izīrētāja brīdinājuma pamata, izmantojot policiju, būs iespējama tikai likumā paredzētajos gadījumos, ja ziņas par strīda neesamību būs iegūstamas no zemesgrāmatas vai īres līgumu reģistra.
…
