| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| I. | MANTOJUMU TIESĪBAS ATTISTĪBA UN IZPRATNE STARPTAUTISKĀS PRIVĀTTIEIISĪBAS | 4 |
| II. | MANTOŠANAS INSTITŪTS ROMĀŅU-ĢERMĀŅU TIESĪBAS SISTĒMĀ | 6 |
| 2.1. | LAVIJA | 6 |
| 2.1.1. | Mantošana pēc likuma | 6 |
| IV. | MANTOŠANAS INSTITŪTS MUSULMAŅU TIESĪBAS SISTĒMĀ | 17 |
| 4.1. | SAŪDA ARĀBIJAS KARALISTES | 17 |
| 4.1.1. | Mantošana pēc likuma | 20 |
| 4.1.2. | Mantošana pēc testamenta | 20 |
| SECINĀJUMI | 21 | |
| LITERATŪRU SARAKSTS | 25 |
SECINĀJUMI:
1. Ar mantošanu starptautiskās privāttiesībās var saprast universālu tiesībpārņemšanu, kas izpaužas piederējušā īpašuma pārejā pēc personas nāves citai personai.
2. Mantošanas tiesībā ir divi pamatprincipi kuri ir saistīti viens ar otru: testamenta atstāšanas brīvība un ģimenes interešu aizstāvība: mantai ja ne pilnībā, tad vismaz daļēji jāpaliek ģimenē
3. Mantošanas tiesības ir visstabilākais un konservatīvākais civiltiesību institūts
4. Tikai romāņu-germaņu tiesības saime, likumdošanā ir nostiprināts līgumiskas mantošanas tiesības un šis institūts ir uzskatāms par prioritāru attiecībā pret mantošanu pēc testamenta vai pēc likuma. Anglosakšu un musulmaņu tiesību sistēmas mantošanas likumā ir mantošana pēc likuma un pēc testamenta.
5. Mantojuma tiesības paredz: kārtību, kādā neatraidāmie mantinieki var pieprasīt savu neatņemamo daļu (aizņemot Anglijā, Velsā, Ziemeļīrijā).
6. Romāņu-germaņu tiesības saime, ja analizējot Latviju nav paredzēts obligatais testametinta izpilditājs, kurš samaksā mantojuma atstājēja parādus un pēc tam izdala mantu un nodod īpašumu mantiniekiem
7. Tikai anglosakšu tisības saime nav reglamenteta nepieciešama mantojuma pieņemšanas procedura, ja tadu nav.
8. Visas izanalīzētas valstīs spekā ir rakstisks testaments ar testatora parakstu un visās valstīs ir paredzēta speciala testamenta forma un to reģistrācijās process.
9. Tikai Latvijā izraksts par testamentu registrešanu un glabāšanu pie natarā ir tāds pašs spēks ka originālam.
10. Tikai musulmaņu tiesības sistēmā mantošanas tiesības pamatā ir islama reliģija.
11. Anglosakšu mantošanas tiesības kustamais un nekustamais īpašums nav ieklauts viena mantojuma masa.
…
MANTOŠANAS INSTITŪTS ROMĀŅU-ĢERMĀŅU (Latvija), ANGLOSAKŠU (Lielbritānija) UN MUSULMAŅU (Saūda Arābijas Karaliste) TIESĪBU SISTĒMĀS Mantojuma tiesības ir zināmas visām tiesiskajām sistēmām. Šis apstāklis liecina par to svarīgumu un nepieciešamību, ko diktē ne tikai atsevišķu personu, bet arī sabiedrības likumisku interešu nodrošinājuma prasība kopumā. Mūsdienās ar mantojuma tiesību palīdzību mantojuma īpašnieka īpašums, viņa mantiskās tiesības un pienākumi, kā arī dažas personiskās nemantiskās tiesības kļūst par nemainīgu mantinieku īpašumu, ar to pašu saglabājot nesaraujamu saikni starp ļaužu paaudzēm un nostiprinot pilsoņu privātīpašumu. Mantošanas tiesības iegūst īpašu vērtību, mantošana netieši veicina un sekmē stabilizāciju un tiesiskās aprites attīstību: gan valstu, gan fizisku, juridisku personu starptautisko privāttiesību institūtā. Mantošanas tiesības ir civiltiesību institūts, kas regulē attiecības, kas saistītas ar mirušā tiesību un pienākumu pāriešanu uz citām personām. Mantošanas tiesībā ir divi pamatprincipi kuri ir saistīti viens ar otru: • testamenta atstāšanas brīvība; • ģimenes interešu aizstāvība: mantai ja ne pilnībā, tad vismaz daļēji jāpaliek ģimenē Mantošanas tiesības ir visstabilākais un konservatīvākais civiltiesību institūts. Pēdējā gadsimta laikā galvenokārt paplašinātas pārdzīvojošā laulātā mantošanas tiesības, atzītas vai nostiprinātas ārlaulības bērnu mantošanas tiesības. Šodien ļoti aktuāls jautājums par starptautiskās privattiesībās izpētes saistīts ar līgumisku mantošanu un ar to pamatinstitūtu – mantojuma līgumu, tāpēc ka pēdējā laikā pietiekami liels mantotatstājēju skaits lieto tiesības, kas tika piešķirtas ar nacionālo likumdošanu, noslēdzot mantošanas līgumus, jo tieši mantojuma līgums ir pamats savstarpējām mantotdevēja un mantinieka tiesībām. Visās valstīs, kuru likumdošanā ir nostiprinātas līgumiskas mantošanas tiesības, šis institūts ir uzskatāms par prioritāru attiecībā pret mantošanu pēc testamenta vai pēc likuma.
