Par trešo svarīgāko jēdzienu Gadamers izvēlējies svētkus. Nozīmīgākā to pazīme ir tāda, ka tie ir kaut kas svarīgs tikai tiem, kas tajos piedalās. Svētki ir tas, kas visu apvieno. Svētku laiks pienāk un tas tiek piepildīts, svētkos svarīgs laiks, tāpat arī mākslas darbā. Mākslas darba priekšā svarīga uzkavēšanās.
Mākslas darbam un svētkiem saskatāmas kopējas iezīmes. Mākslas darbs tāpat kā svētki ir salikta vienība, kas savā iekšienē ir strukturēta, nemaināma savā būtībā. Tāpat arī mākslai un svētkiem ir katram sava forma un saturs. Gadamers norāda, ka mākslai, kas ir saistīta ar svētku pazīmēm, jābūt imūnai pret sabiedriskās dzīves komerciālajām darbībām. Tas nebūt nenozīmē, ka ar mākslu nav iespējams veikt darījumus, tomēr tam nevajadzētu kļūt par noteicošo apstākli.
Gadamers atgādina, ka nepareizi būtu dēvēt vecāko mākslu par augsto mākslu. Senāko laiku māksla neapšaubāmi ir nozīmīgs elements arī mūsdienu mākslai, tomēr tā sasniegusi mūsdienas, izejot cauri laikam. Gadamers uzsver, ka īstenais uzdevums ir neieslīgt galējībās un atrast vidusceļu, kas nozīmētu pieņemt un paturēt to, kas tiek pavēstīts, tikai tā iemesla dēļ, ka mākslas formai piemīt spēks un veidošanas pakāpe.
Autors sava darba „Skaistā aktualitāte, māksla kā spēle, simbols un svētki” nobeigumā izsaka domu, ka mākslā ir kas tāds, kas dažbrīd uz kādu laiku ir pastāvošs, noturīgs, Gadamers domā, ka māksla tāda ir bijusi un tāda būs arī turpmāk.
…
