Kādu dienu, kad zinātniekam Ričardam Bendleram bijušas kārtējās nepatikšanas ar policiju par neprātīgu braukšanu un uz jautājumu, ar ko šis īsti nodarbojas, viņš, paskatoties atpakaļ uz aizmugurējo auto sēdekli, ieraudzījis tur trīs grāmatas: vienu par neiroloģiju, vienu par lingvistiku un vienu par programmēšanu, zinātnieks atbildējis: “ar neirolingvistisko programmēšanu.” Tā cēlies šis nosaukums. Neirolingvistiskā programmēšana (NLP) izveidojās ASV, pamatlicēji ir Ričards Bendlers un Džons Grindlers.
Tu pasauli uztver ar redzi, dzirdi, sajūtām, garšu/smaržu, no NLP viedokļa ar šādām sistēmām: vizuālo, audiālo, kinestētisko un ožas/taustes. Iegaumējot informāciju, tu izmanto vienu vai vairākas sistēmas. Tad nu, lūk, NLP ļauj noteikt tieši kādu. Atmiņā paliek “konteksts” – skaņas, tēli, sajūtas. Tu atceries gan patīkamus brīžus (zemeņu garšu mutē), gan skumjus notikumus (kādu aizvainojumu). Tieši šīs atmiņas palīdz vai traucē dzīvot, jo saskaroties ar kādu aizvainojumu, cilvēks atceras jau agrāk piedzīvotu reakciju.
…
