Pa lapu zeltaino seģeni nupat aizgāja kolēģes māmulīte. Nežēlīgi iztek dzīvei atvēlētais laiks. Kāda iemīta, viņu stādītie koki un puķes, smaržas, pat zaļajā zālē sakritušie pēdējie norasojušie rudens āboli saistās ar atmiņām par kopīgajiem darbiem un sapņiem nākotnei. Negribas piekrist kāda teiktajam, ka īsti patiess cilvēks ir tikai savās ciešanās. …
