Kā jau ievadā tika minēts, tad ar inflāciju ekonomikas teorijā saprot vispārēju cenu līmeņa celšanos vai arī naudas vērtības krišanos ilgstošā laika periodā. Preču cenas nav pastāvīgas un nepārtraukti mainās. Taču tā uzreiz nav inflācija. Inflācija izveidojas tad, kad vidējais cenu līmenis ir pieaudzis visā tautsaimniecībā. Vienkārši izsakoties, inflācija var rasties tad, ja apgrozībā ir pārāk daudz naudas, bet pārāk maz preču. Cenu celšanos var veicināt dažādi apstākļi. Piemēram, veikalā palicis tikai viens kompaktdisks, ko vēlies nopirkt gan tu, gan visi tavi draugi. Veikalnieks droši vien paaugstinās šā diska cenu, jo zinās, ka tam ir liels pieprasījums un viņam ir iespēja saņemt vairāk naudas. Preces var kļūt dārgākas arī tad, ja to ražošana kļūst dārgāka. Piemēram, ja celsies elektroenerģijas cenas, pieaugs arī kompaktdiska ražošanas izmaksas; lai neciestu zaudējumus, ražotājs pacels vairumtirdzniecības cenu. Tā paša iemesla dēļ veikalnieks centīsies panākt, lai šo cenu pieaugumu segtu tu. Abi piemēri liecina, ka tavi 10 Lati zaudējuši vērtību jeb pirktspēju. Inflācija šajā situācijā tiek uztverta kā negatīva ekonomiskā parādība. …
