To visu apmaksāja valsts no iepriekš ieturētās iedzīvotāju nopelnītās algas daļas. Lai arī valsts paņēma lielāko daļu algas, es uzskatu, ka tā bija daudz vienkāršāk dzīvot, jo par daudzām lietām nebija jāuztraucas. Mūsdienās alga, kuru cilvēki saņem „uz rokas”, un alga, kura rakstīta uz papīra, ļoti atšķiras viena no otras. Lieli nodokļi tiek maksāti valstij, bet cenas par dzīvokļiem un citiem pakalpojumiem tikai aug. Agrāk cilvēki zināja gan to, cik viņiem būs naudas, gan to, par ko viņi to naudu maksā. Tagad cilvēki nezina, vai pietiks naudas līdz mēneša beigām pārtikai, kur nu vēl-vai spēs nomaksāt visus maksājumus.
Mūsdienās nav īpašu normu, kā jauniešiem un bērniem būtu jāģērbjas, cik spilgtas lūpu krāsas drīkst vai nedrīkst lietot, utt. Jauniešu uzvedību padomju laikā mēģināja ietekmēt, lai tā nepārņemtu „slikto Rietumu” paraugus. 1965. gadā tika izdota grāmata „Uzvedības estētika”, kurā uzsvērts kosmētisko līdzekļu kaitīgums.…
