Sergejs Kruks ir absolvējis vairākas universitātes, no kurām prestižākā ir Sorbonas doktorantūra, kurā 2003. gadā aizstāvēja doktora disertāciju informācijas un komunikācijas zinātnēs. Disertācijas temats- politiskā komunikācija Latvijā deviņdesmitajos gados. Kopš 2006. gada ir Rīgas Stradiņu universitātes asociētais profesors, pēta Padomju Savienības komunikācijas un kultūras politiku, kā arī estētikas un semiotikas teorētiskās paradigmas, ko arī plaši apraksta šajā grāmatā, analizējot kino, teātra un tēlotājmākslas lomu Komunistiskās partijas politikā. [2]
Kāpēc autors izvēlējās apskatīt periodu no 1932. gada- 1964. gadam? Uz šo jautājumu viņš sniedza atbildi intervijā laikrakstam „Diena”.„ Ap 1932.gadu tika likvidētas brīvās radošās organizācijas un Staļins sāk veidot radošās savienības. Viņš saprot, ka kopš XIX gadsimta mākslinieks ir mesija, viņu var izmantot pragmatiskos nolūkos kā starpnieku, runājot ar mazizglītoto sabiedrību. …
