Televīzija, ienākot cilvēku ikdienā, mainīja partijas iespējas uzraudzīt un kontrolēt informāciju, ko patērē padomju pilsonis, un palielināja vajadzību pēc reāliem notikumiem visos medijos. Savukārt Stagnācijas periodā, kad Baltijas valstis skāra tāds attīstības trūkums, cilvēki ļoti daudz lasīja, laikraksti un žurnāli bija lēti un plāni. Cilvēki ieguva pilnīgāku priekšstatu par pasauli. 80.gadu sākumā radio un televīzijā tika ļoti kontrolēts katrs vārds. Kontroli veica cenzors GLAVLIT un Komunistiskā partija.
Lai arī Baltijas valstīm nācās piedzīvot visādus laikus, kas daudzu prātiem šķiet, ne vienmēr nozīmēja ko pozitīvu, jāteic, ka savi labumi tomēr bija, piemēram, augstais izglītības līmenīs un lielā lasītprasme. Cilvēki kļuva ieinteresēti par to, kas vispār notiek viņiem apkārt. Piemēram, republikāniskā avīze “Cīņa”, kas izplatīja komunistiskās idejas, ieņēma ierēdņu, pensionāru un lauku ļaužu pirmpusdienu lasāmvielas vietu. Mediji kļuva par ļoti svarīgu lomu ikviena cilvēka dzīvē. Mediji veidoja cilvēku ikdienu. Padomju posms tiešām ir ļoti īpašs mediju vēsturē un ir skaidrs arī tas, ka visa mediju sistēma, stingrība un iespējas, ko tie piedāvās, ir atkarīgs lielā merā no tā, kam pieder vara.
…
