Tagad, kad jau sasniegti brieduma gadi, daži lielie sitēji ir atvainojušies un manī arī aizvainojuma nav. Ģimenē esmu trešais un līdz ar to arī jaunākais bērns, bet īpašu lutināšanu neesmu sajutusi un pārlieku lielu čubināšanos no vecākiem arī nē. Neesmu slavēta par panākumiem, bet sista par niekiem gan. Tas ir ietekmējis manus dzīves uzskatus un arī to, ka līdz šim nav pašai savas ģimenes un bērnu. No kaut kā nemitīgi baidos un šīs sajūtas nepamet. Ceru, ka izdosies izkļūt no šī apburtā loka un sasniegt virsotnes, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi un spētu darīt labu līdzcilvēkiem.…
