Nobeigums
2016. gada referendums skaidrojams kā vērienīgākais demokrātisko tiesību izmantojums šīs valsts vēsturē. Sabiedrībai vēl nav zināmas sekas, kādas norisināsies pēc tam, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības ir tikai zināmi iespējamie rezultāti. Viena no tiem ir tā, ka no "Brexit" cietīs gandrīz visi ekonomikas sektori un to izjutīs katrā valsts reģionā. Brexit arī vārētu skar Lielbritānijas uzņēmumus, kas saskarsies ar vairākām problēmām, viena no tām būs aizpildīt darba vietas, jo jau šobrīd Apvienotajā Karalistē ir problēmas ar darba roku trūkumu. Uzreiz pēc brexit balsojuma Eiropas Savienības valstu pilsoņu pieplūdumā Apvienotajā Karalistē bija vērojams būtisks kritums.
Latvijai tomēr ir daži nozīmīgi trūkumi salīdzinājumā ar citiem reģionālajiem sāncenšiem. Darbaspēka pieejamība, darbaspēka nodokļi un darbaspēka kvalifikācija ir visbūtiskākie šķēršļi, kas attur finanšu iestādes un citus uzņēmumus, kurus interesē Latvija.
Lai panāktu tāda veida pragmatiskas attiecības, kas ir vajadzīgas Apvienotās Karalistes un ES labklājības nodrošināšanai, kā arī saglabātu Apvienotās Karalistes un ES iedzīvotāju drošību, abām pusēm būs jābūt pārliecinātām, ka tās var viena otrai uzticēties un paļauties un savstarpēji apstiprinātajām saistībām. …
2016.gada 23. jūnijā, kad briti referendumā nobalsoja par Eiropas Savienības pamešanu, sākās plašas diskusijas visu valstu vidū par turpmāko likteni Apvienotajai Karalistei un Eiropas Savienībai. Šīs tēmas aktualitāte skar visus Eiropas Savienības iedzīvotājus, protams, Apvienoto Karalisti šajā skaitā, tomēr kā saka Žans Aselborns Eiropas nākotne nav atkarīga ne no tā, kurš ir ievēlēts ASV prezidenta amatā, ne no britu premjerministres, jo Apvienotā Karaliste savu izvēli jau ir izdarījusi. Tā ir atkarīga no mums. No tādām valstīm kā Latvija un Luksemburga. Mums ir jācīnās par mūsu un nākamo paaudžu labklājību.
