“Vāja saziņa neapšaubāmi novedīs pie negatīva iznākuma, savukārt efektīva komunikācija neapšaubāmi virza uz vēlamo rezultātu.”
/Ričard Denijs/
Labas saziņas prasme ir obligāts priekšnosacījums panākumiem ikvienā darbā. Mūsu māka skaidri, kodolīgi un viegli uztveramā veidā sniegt informāciju un norādījumus kolēģiem un klientiem, var izšķirt, vai mums izdosies ar viņiem saprasties, vai noslēgsim iecerēto darījumu.
Mūsdienās, kad informācijas apmaiņa ir ātra un ērta (pieejams elektroniskais pasts, kurjerpasts, fakss, tālrunis; mēs varam sarīkot telefon- un video- konferences, televīzija un radio nekavējoties informē par jaunākajiem notikumiem, mums ir avīzes, žurnāli, tirdzniecības katalogi u.c.), nav jāuztraucas par tās trūkumu, tomēr tas nenozīmē, ka mēs līdz ar to protam sazināties efektīvāk. Modernajā pasaulē saziņas nozīme nepavisam netiek pilnībā novērtēta un izmantota. Šādas nevērības sekas bieži izrādās visai postošas. It visur (ģimenē, darbavietā, politiskajā arēnā) pārtraukta saziņas procesa vietā nāk eksplozijas un savstarpēji apvainojumi. Tādēļ vadītāja viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt padoto saziņas prasmes un kultūras paaugstināšanos, kā rezultātā iegūst gan uzņēmums, gan darbinieki. …
