Es gribu, lai mani sadzird... Tik īss teikums, tikai daži vārdi, bet tajos apslēpta ļoti liela un dziļa doma, kas liek ne tikai aizdomāties par to, ko es vēlos, ko es gribu, ko man vajag, bet arī par to, kas dzīvē ir būtisks, svarīgs, kādas ir manas vērtības. Vai tās ir līdzīgas man tuvo cilvēku vērtībām? Vai es domāju pareizi? Un vai vispār ir iespējams pareizi domāt? Es gribu, lai mani sadzird... Es ceru, ka mani sadzirdēs...