Viena no senākajām politikas problēmām ir bijusi varas nonākšana tikai vienas vai dažu personu rokās, sabiedrības nespēja varas pārstāvjus kontrolēt. Tas ir novedis pie daudzu valstu novājināšanās, sabrukuma, kariem, konfliktiem un vardarbīgām revolūcijām. Šo problēmu demokrātiskās valstīs novērš, izmantojot varas dalīšanas principu. Varas dalīšanas ideja ir izteikta jau Aristoteļa rakstos Senajā Grieķijā. Jaunajos laikos par varas dalīšanu pirmie savos darbos rakstīja Džons Loks un Šarls Luijs de Monteskjē. Varas dalīšana ir viens no demokrātiskas valsts iekārtas pamatprincipiem. Tam ir vairāki iemesli:
1.lai efektīvi pārvaldītu sabiedrību, ir nepieciešams skaidri noteikt valsts funkcijas – kas valstij ir jādara un kas nav jādara;
2.varas dalīšana kopumā samazina valsts iejaukšanos pilsoņu privātajā dzīvē. Katrs valsts atzars veic tikai savu uzdevumu un vienlaikus uzrauga pārējos varas atzarus, lai tie nepārsniegtu savas pilnvaras;
3.varas dalīšana novērš vai samazina iespēju tautas ievēlētiem pārstāvjiem izmantot varu nelietderīgi vai ļaunprātīgi – personiskās vai šauras grupas interesēs.…
