Cilvēks nepārtraukti atrodas daudzu apkartejas vides kairinātāju ietekmē.Katrs no šiem kairinātājiem sniedz kādu informāciju, taču līdz cilvēka apziņai nonāk neliela daļa – tikai nozīmīgākie. Cilvēka psihes darbību raksturo selektivitāte un izvēle – tiek atlasīta svarīgākā, dotajam momentam nozīmīgāka informācija. Šī atlase arī veido uzmanības būtību.Uzmanība tiek izprasta kā psihes funkcijas, kas izpaužās apziņas koncentrēšanā un kādu objektu. Uzmanība veic izziņas darbības atlases procesu, jo visu kairinātāju vidū izceļ tikai dažus nozīmīgākos. Uzmanība ir cilvēka apziņas virzība un koncentrēšanās uz vienu objektu kādā laika posmā, vienlaicīgi atraujoties no citiem.
Pateicoties uzmanībai ir iespējama :
1.visbūtiskākās informācijas atlase un pārstrāde,
2.operatīva rientēšanas apkārtējās vides pārmaiņās,
3.psihes aktivitates koncentrācija nozīmīgu mērķu sasniegšanai,
4.izziņas aktivitates un visas cilvēka uzvedības organizācija.
Uzmanības fizioloģiskā mehānisma pamatā ir galvas smadzeņu retikulāra formācijas darbība un galvas smadzeņu garozas reflektīva darbība. (Ābele, 2000.)
Dominantes mehānismu kā uzmanības fizioloģisks korelātu var novērot uz visas smadzeņu garozas virsmas neatkarīgi no tā, kādu konkrētu analizātoru projekciju zonas tajos lokalizejas.…
